Mongolija svin desmito dzimšanas dienu!

“Kurbads” talismans – kaķene Mongolija – šodien svin desmito dzimšanas dienu. Atzīmējot nozīmīgo jubileju, “Kurbads” darbinieki, kuri visbiežāk sastop kaķeni, stāsta, kā tas ir, kad ikdienu darbā papildina kaķis.

Mongolijas nokļūšana kompānijā “Kurbads” ir ļoti interesants stāsts. 10 gadus atpakaļ, drēgnā pēcpusdienā viņa Vācijā uzkāpa uz “Kurbada” autovedēja, lai mērotu garu ceļu līdz bāzei, kur viņu, vēl pavisam jaunu kaķēnu, atrada autovadītājs. Kopš tā brīža Mongoliju ir iemīļojuši visi “Kurbads” darbinieki, kuriem satikšanās ar kaķeni ir kļuvusi par patīkamu darba dienas rituālu.

Ilggadējs “Kurbads” autovadītājs Pēteris Ozoliņš zina, ka katru reizi, atgriežoties bāzē no reisa, viņu sagaidīs Mongolija: “Tiklīdz izkāpju no automašīnas, Mongolija ir klāt un pacietīgi sēž, gaidot pēc kāda garduma. Visbiežāk esmu sagatavojis kādu kārumu, bet reizēs, kad atgriežos tukšām rokām, Mongolija staigā līdzi līdz brīdim, kad pacietības mērs ir pilns un lec kājās. Mongolija ir apetelīga meitene, kas savam cienījamam vecumam izskatās ļoti labi!”

Mongolija ir “Kurbads” saimniecības daļas vadītāja Edgara Krievāna labā roka teritorijas uzraudzīšanas darbos. Edgars uzskata, ka Mongolija ir ļoti gudrs kaķis ar izteiktu raksturu: “Mongolijai ļoti iet pie sirds konservi kaķiem – senioriem. Ikreiz, kad dzirdu viņas balsi pie apsarga posteņa, dodos pārbaudīt, vai barība ir pietiekošā daudzumā. Zinu gadījumu, kad apsargs nakts apgaitas laikā izbijās ne pa jokam, kad Mongolija negaidīti no automašīnas apakšas ielēca kājās. Tā kā var teikt, ka viņa pilda arī apsarga funkcijas. “Kurbads” ir viņas teritorija, viņa ļoti labi pārzina perimetru. Te ir viņas mājas!”. 

Ģirts Grunte gādā par “Kurbads” teritorijas drošību jau vairāk nekā trīs gadus. Iespējams, tieši viņam ikdienā ir visciešākais kontakts ar uzņēmuma talismanu: “Mongolijai ir visīstākais kaķa raksturs – viņa iet, kad grib, un nāk, kad grib. Pati sev pavēlniece. Vispār Mongolija ir liela kārumniece, jo no nesenas pagātnes atceros gadījumu, kad viņa kārtīgi ieturējās ar kaķu barību, bet pēc mirkļa saķēra peles un arī tās notiesāja. Kad tikko sāku strādāt, teritorijā bija ieklīdusi lapsa, kas mielojās ar Mongolijas gardumiem, bet mūsu kaķene ļoti saskaitās par lapsas nekaunību un, nikni šņācot, aizdzina prom nelūgto viesi.”

Daudz laimes, Mongolija!