Atgriežoties piecdesmitajos – Mercedes-Benz 170 S-D

Mūsdienu tehnoloģijām un steigas bagātajā pasaulē ir grūti iedomāties, kā būtu vadīt automašīnu no divdesmitā gadsimta pirmās puses, kad ceļi bija primitīvi, bieži neasfaltēri, un autobūves industrija vēl bija tikai pašā stāsta sākumā. Vienu no šī laikmeta pērlēm – Mercedes-Benz 170 S-D modeli – automašīnu transporta kompānijai Kurbads bija laime nogādāt galamērķī.

Mercedes-Benz 170 S-D modeļus ražoja no 1949. līdz 1955. gadam. Šie modeļi lielā mērā balstīti uz W136 specifikācijas bāzes, kara laikā sekmīgi saglabājot rasējumus un ražošanas iekārtas, lai salīdzinoši drīz atsāktu automašīnu ražošanu ar minimālām izmaiņām. Kurbads loģistikas centrā paviesojās 170 S-D modelis, kas no priekšgājējiem atšķiras ar uzlabotiem amortizatoriem un mazliet platāku virsbūvi, padarot salonu plašāku un komfortablāku pēc klientu vēlmēm.

Aizmugures piedziņas automobili darbina 1,8l četru cilindru dīzeļdzinējs ar 40 ZS lielu jaudu. Pēc Mercedes-Benz datiem automašīnas maksimālais ātrums ir 100 km/h.

Mūsdienu automobiļos neiedomājami, ka šajā Mercedes-Benz ik pēc 200 km uz salona paneļa iedegas indikatora lampiņa, kas atgādina vadītājam, ka nepieciešams nospiest mazu pedāli, kas izsmidzina eļļu visos vajadzīgajos mezglos. Sistēma gan nebija pārāk efektīva, jo liels daudzums eļļas beigās nokļuva uz ceļa.

Arī ikoniskajam trīs staru Mercedes-Benz logo uz motora pārsega ir pielietojums – vairākus gadus tas tika izmantots kā rīks, ar ko atvērt atvērt radiatora vāku, lai ikdienā iepildītu tur šķidrumu.