Kravas automašīnas vadītājs – vai pieprasītākā profesija?

Latvija starptautisko sauszemes kravu pārvadājumu nozarē vienmēr ir bijusi kā tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Mūsu autotransporta pārvadājumu īpatsvars pēdējos gados ir ļoti pietuvinājies dzelzceļa transporta apjomam. Tomēr attīstība varētu noritēt straujāk, ja pašmāju uzņēmumi konstanti nesaskartos ar kvalificētu kravas auto vadītāju trūkumu.

Lai arī transporta nozare dižkrīzes laikā cieta salīdzinoši mazāk nekā citi sektori (pārvadāto kravu apjoms kritās par 30%), bez darba palika ievērojams skaits auto vadītāju, kuri atrada iespējas darboties citās jomās vai devās peļņā uz ārvalstīm. Transporta nozarē ar automobiļiem pārvadātā krava pērn pirmo reizi pārsniedza pirmskrīzes līmeni – ar Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem tika pārvadātas 62239,3 tonnas kravas.

Pēc Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) datiem kravas automobiļa vadītājs šobrīd ir vispieprasītākā profesija Latvijā. Aģentūras uzskaitē 2015. gada oktobrī pēc pēdējās nodarbošanās profesijas bija 623 kravas automobiļu vadītāju, bet kā aktīvi bezdarbnieki reģistrēti 10866 cilvēki, kuriem autovadītāja kategorija ir augstāka par B. Darba tirgū oktobrī bija pieejamas 635 atbilstošas vakances.

Galvenais iemesls darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstībai – auto vadītāja darbs ir fiziski smags un atbildīgs, nereti gadās darbinieki, kuri vairāk par pāris mēnešiem to nevar izturēt. Viņi labāk izvēlas saņemt bezdarbnieka pabalstu nekā strādāt un pierādīt sevi. Ir arī tāda kategorija, kuri cenšas paveikt darbu, tomēr nespēj to veikt atbilstīgi uzņēmumu augstajām prasībām.

Pirms kāda laika, sadarbojoties NVA un Ogres tehnikumam, tika veidota apmācību programma, lai dotu iespēju bezdarbniekiem apgūt kokvedēja automobiļa vadītāja profesiju. Uz bezmaksas apmācībām ar iespēju saņemt stipendiju tā arī nepieteicās neviens interesents.

Līdzīga situācijā ir arī Eiropā. Pēc Eiropas komisijas statistikas, 73% kravas pārvadājumu ES notiek pa sauszemes ceļiem. Ekonomiskajai situācijai pamazām turpinot attīstīties, transporta uzņēmumi izšķiras par jaunas tehnikas iegādi un piedāvāto iespēju paplašināšanu, kas vēl vairāk aktualizē darbaspēka trūkumu. Lielbritānijā 70% nozares uzņēmumu 2014. gadā bija problēmas atrast un algot kravas auto vadītājus. Jo mūsdienu paaudze izvēlas dzīvesveidu, kas atļauj labāku balansu starp privāto un profesionālo dzīvi.

Ja salīdzinām darba devēju piedāvājumu – kravas auto vadītāja darba samaksa Vācijā, Eiropas transporta metropolē, ir pielīdzināta minimālās algas likmei – 8,50 eiro stundā. Latvijā, pēc algas.lv portāla datiem, ko veido katras profesijas pārstāvju sniegtā statistika, vidējā kravas automobiļa vadītāja alga mēnesī ir 685 eiro neto.

Automašīnu detaļu piegādātāju uzņēmuma “Dekra” pētījumā noskaidrots, ka Vācijā 10 gadu laikā pensijā dosies 40% pašreizējo kravas auto vadītāju. Prognoze liecina, ka Eiropas spēcīgākajā ekonomikā trūks 150000 šīs profesijas pārstāvju. Brīvās vakances visticamāk aizpildīs viesstrādnieki no Austrumeiropas, tai skaitā Latvijas.

Pazīmes liecina, ka nākotnē jaunās ES dalībvalstis, kas agrāk apgādāja citas valstis ar autovadītājiem, tagad pašas meklēs darbiniekus ārpus ES robežām.

Darba specifikas dēļ arī mūsu uzņēmums reizēm izjūt kravas automobiļu vadītāju trūkumu – tieši uzticamu profesionāļu pieejamību darba tirgū. Iespēju uzlabot situāciju redzu transporta kompāniju asociācijas “Latvijas auto kopsapulcē izveidot kopīgu standartu, kā būtu jāapmāca kravas auto vadītāji autoskolās. Latiņa ir jāpaceļ augstāk – vairāk praktisko nodarbību ar dažādām tehnikām, padziļināta apmācība satiksmes noteikumos. Šādi mēs iegūtu sagatavotākus kandidātus, kuriem būtu jāiemāca tikai, piemēram, baļķvedēja vai autovedēja darba specifika. Ar profesionālu un vienotas sistēmas apmācību mēs iegūsim strādāt gribošus un profesionālus autovadītājus transporta un loģistikas nozarē, kas ir un būs viens no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem.

Rakstu lasiet 12. janvāra laikrakstā Diena.