Ekskluzīvu automašīnu transportēšana
Automašīnu transportēšana ar atvērto autovedēju
Automašīnu transportēšana ar slēgto autovedēju
Autoevakuators ekskluzīvām automašīnām
Komerctransporta serviss
Loģistikas centrs
Automašīnu pretrūsas apstrāde
Kurbads četrpadsmitais laivu brauciens aizvadīts Gaujas augštecē
Pēc gada pārtraukuma, atgriezāmies pie svētām un neaizvietojamām uzņēmuma tradīcijām – uzņemt dabas spēku un enerģiju, pavadot kopīgu laiku svaigā gaisā. Šī gada tradicionālo, 14. kopīgo laivu braucienu aizvadījām Gaujas augštecē. Vietā, kur ņirbošā Gaujas upe sāk savu 452 kilometru garo, līkumaino ceļu no Vidzemes augstienes pretim jūrai.
Lai dotos šī gada piedzīvojumā, 31. jūlija agrā rītā, kā ierasts, ar “Kurbads” un “DBC” kolektīviem un viņu ģimenēm, pulcējāmies Kurbads teritorijā. Šoreiz, kā laivošanas sākuma punkts tika izraudzīts “Ilzēnu HES”, Jēcos. Ja kāds nezina, kur ir Jēci – tie atrodas divu kilometru attālumā no Ķūģiem un aptuveni četrus kilometrus no Skrāģiem. Tur mūs sagaidīja ekspedīcijas vadītājs, mums visiem labi zināmais Raimonds Dombrovskis ar savu komandu.
Šeit jāuzslavē mūsu kolēģis Mārtiņš. Ar katru nobraukto kilometru un metru uz augšu virs jūras līmeņa Latvijas augstākajā virsotnē, Mārtņš spēja mūs ar autobusu filigrāni, pa šaurajiem un līkumainajiem Vidzemes augstienes zemes ceļiem, nogādāt līdz pat ekspedīcijas starta vietai. Nonākot pie pašas upes, mums tikai atlika sadalīties pa laivām, izvēlēties piemērotākos airus un drošākās vestes.
Par Gaujas sākumpunktu starp plašāku sabiedrību un vides aktīvistiem pastāv atšķirīgi viedokļi. Līdz šim nav noteikts konkrēts punkts, kur Latvijas garākā un krāšņākā upe sāk savu tecējumu. Vietējie iedzīvotāji ir nepiekāpīgi un pārliecināti: “Gauja sākas Vecpiebalgas novada gleznainajā Alauksta ezerā!” Citi uzskata, ka tā sākas no Ežupītes jeb Ārnītes, Elkas kalna pakājē. Lai kā arī būtu – Gauja mūsu izvelētajā posmā bija pavisam citādāka kā to bijām pieraduši redzēt Cēsīs, Valmierā, Siguldā vai televīzijā. Upe šeit bija ļoti šaura un sekla, līdz ar to arī ūdensrožu un dažādu citu ūdens zāļu pilna, bet daba, slīdot pa ūdens virsmu ar laivu, iekrāsojās visdažādākajos toņos.
Pirmās dienas kopējais maršruts pa upi sasniedza aptuveni 11 kilometrus un par nometnes vietu tika izraudzīta Jaunpiebalgas brīvdabas estrāde, kura atrodas pašā Gaujas krastā. Tā ir ar pietiekami plašu teritoriju nakšņošanai un sportiskajām aktivitātēm. Tikpat stipra tradīcija kā sportošana ir arī kopīga zupas gatavošana, kas noritēja paralēli aktivitātēm. Arī šogad, iesaistoties daudzām čaklajām dāmu rokām, Lāsmas Pikānes vadībā tika pagatavota gardā dārzeņu zupa. Tā mūsu vīriem un sievām palīdzēja atgūt spēkus pēc muguras muskulatūras nostiprināšanas vingrinājumiem un citām sportiskajām aktivitātēm.
Šogad kopīgās aktivitātes tika izvēlētas citādākas, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Šogad sports tika apvienots ar prāta spēlēm un mūsu komandām nācās iesaistīt ne tikai muskuļus, bet arī loģisko domāšanu. Šis formāts bija saistošs arī kolēģiem, kuri iepriekš sportiskajās aktivitātēs izvēlējās nepiedalīties. Lai piedalītos kopīgajās aktivitātēs – 30 dalībnieki tika sadalīti sešās nejauši izlozētās komandās. Jaunpiebalgas estrādes teritorijā tika izvietoti seši uzdevumu izpildes punkti jeb stacijas, kurās katrā visām komandām bija jāveic uzdevumi. Šogad par attapīgāko un sportiskāko komandu tika kronēta dzeltenā komanda, ar sastāvu – Guntars Beitāns, Andris Freibergs, Reinis Pulkstenis ar sievu un Kristapa Šēnfelda sieva. Viņi pārliecinoši guva uzvaras vairākos staciju punktos.
Pēc kopīgās maltītes baudīšanas, ko baudījām pateicoties Kurbads dāmām – tika apkopoti aktivitāšu uzvarētāji un apbalvoti 1., 2. un 3. vietas ieguvēji ar uzņēmuma sarūpētajām dāvanām. Turpmākajā vakara gaitā mēs baudījām kopā būšanu vietējās muzikālās grupas pavadījumā ar solistu “Žagariņu”, izskanot tradicionālajām latviešu estrādes dziesmām un gūstot mieru, veroties ugunskura liesmu nomierinošajā spēlē.
Otro dienu iesākām ar gardu pankūku smaržu, kas laivotājus jau pašā rīta agrumā vilināja ārā no teltīm. Raimonds bija pacenties un laivotājiem deva iespēju nobaudīt izslavētās “Raima pankūkas”, kuras nereti tiek gatavotas Ziemeļamerikas upju ekspedīcijās.
Pēc brokastošanas, sakopjot nometnes vietu, katrs savā tempā devāmies nepilnu 13 km garajā upes otrajā posmā. Lai gan upe ir viena un tā pati – otrās dienas maršruts tomēr likās nedaudz vieglāks. Upei tekot zemāk tā kļūst arī platāka, līdz ar to vieglāk izbraucama. Mūsu kopīgo, četrpadsmito laivu braucienu noslēdzām pie viesu nama “Mīlmaņi”, kur, gaidot vēlāk startējušos kolēģus, varēja atvilkt elpu un ķert iedegumu.
Liels paldies Raimondam Dombrovskim par upes maršruta sagatavošanu un laivu loģistiku. Paldies arī Jaunpiebalgas novada domei par iespēju nakšņot brīvdabas estrādē. Un paldies, protams, mūsu šoferīšiem par nogādāšanu līdz upei un no upes līdz mājām.
Ļoti ceram, ka atkal būs iespēja visiem kopīgi tikties arī nākošgad!
