Kurbads stāsta - BMW Alpina B7 Turbo Coupe

Uz BMW 635 CSi bāzes radītais autobāņu bieds kļuva par pēdējo Alpina meistardarbu ar turbopūti.

Šoreiz automašīnu transportēšanas un loģistikas uzņēmuma Kurbads autovedējs uzņēmis īpaši jaudīgu viesi no astoņdesmitajiem – BMW Alpina B7 Turbo Coupe. 330 zirgspēku šodien nav retums pat “karsto” hečbeku līgā, turpretim 1984. gadā divdurvju B7 bija ātrākais sērijveida automobilis Vācijā.

Ir divtik svarīgi uzsvērt vārdu “sērijveida”, jo supermodeļa iznākšana sakrita ar Alpina atzīšanu par automašīnu ražotāju (1983. g.), nevis tikai BMW tūninga kompāniju, kāda tā bija veselus divus gadu desmitus kopš Alpina Burkard Bovensiepen GmbH & Co. KG dibināšanas 1965. gadā. Sācis ar sacīkšu karburatoru un “slīpētu” dzinēja bloka galvu ražošanu, Burkards Bovenzīpens spēja pacelt savu firmu tādos tehnoloģiskos augstumos, ka Alpina automašīnas beigu beigās sāka ražot uz vienas līnijas ar attiecīgā modeļa BMW. 

Tās pārdod un remontē BMW dīleru centros, pie reizes saglabājot ražotāja garantiju. Oriģinālais VIN numurs motortelpā gan tiek mehāniski pārsvītrots, piešķirot katram no Buhloe ceha nākušajam agregātam jaunu, oriģinālu šasijas numuru, kas atkārtojas uz attiecīgām plāksnītēm citās virsbūves vietās.

Alpina modeļi ar nosaukumu “B7” parādījās 1978. gadā uz pirmās paaudzes 5. sērijas sedana jeb E12 bāzes. BMW 2002, jaunās 3. sērijas un jau pieminētā E12 “piecīša” panākumi pavēra ceļu jaunai luksusa kupejai, kas turpinātu leģendārās E9 sērijas jeb 3.0 CSi/CSL aizsākto slavas ceļu kā autosportā, tā BMW autosalonos. 

Taču Bovenzīpens vēlējās radikālu jaudas kāpumu, taču ar vienu sadales vārpstu un 12 vārstiem neko daudz nevarēja iesākt. Tāpēc sešcilindru dzinējs tika aprīkots ar vieglākiem Mahle virzuļiem un, kas daudz svarīgāk – KKK firmas ražojuma turbokompresoru. Līdz ar to B7 Turbo attīstīja līdz pat 300 zirgspēku jaudu. 

Kāpēc “līdz” 300 ZS? Turbokompresora spiediens ir maināms 0,55 – 0,85 bāru robežās ar īpašu kloķīti tieši salonā, pa labi no stāvbremzes sviras. Tādējādi B7 Turbo Coupe jauda faktiski ir no 250 līdz minētajiem 300 zirgspēkiem. Paātrinājums līdz 100 km/h jau pirmajā B7 Turbo paaudzē bija 6,9 sekundes. Pēc 17 sekundēm B7 Turbo jau traucās ar 180 km/h, bet maksimālais ātrums sasniedza 250 km/h. Lai kontrolētu vērienīgo jaudas palielinājumu, Alpina modificēja kā balstiekārtu, tā bremzes, kā arī pārāva kupeju iemīļotajās Pirelli P7 riepās.

Interesanti, ka sākotnēji B7 Turbo tika nosaukts par Alpina 630 Turbo, taču kupejas nosaukums un ģenealoģija daudzējādi pakārtoti 5. sērijas sedanā bāzēto Alpina modeļu attīstībai. 

B7 Turbo Coupe bija dārgs un rets automobilis – pavisam saražoti jeb drīzāk jau uzbūvēti vien 110 eksemplāri plus papildus 20 ar katalizatoru un samazinātu jaudu. Jauna automašīna varēja maksāt 10 līdz pat 30 tūkstošus vācu marku vairāk nekā jauns 635CSi. 

Ikvienai kupejai tika izgatavots oriģināls salons ar Alpina tipisko pusādas sēdekļu apdari, īpaši apšūtu četrspieķu sporta stūri un virpotu pārnesumkārbas sviras uzgali. Kā jau pienākas īstenai manufaktūrai, viss, ieskaitot pēc Alpina metiem pārtaisītu instrumentu paneli, ir roku darbs vai vismaz ietver lielu tā daļu. 

No ārpuses Alpina B7 Turbo Coupe no BMW 636CSi atšķiras ar raksturīgas formas priekšējo un aizmugurējo spoileri, hrestomātiskajiem divdesmitspieķu Alpina diskiem un dekoratīvām svītrām, kuru raksts vēl šobaltdien ļauj ātri identificēt automašīnas no Buhloe. Zeltīts Alpina “rokraksta” vijums grezno arī Kurbadā sastapto, pilnībā restaurēto B7 Turbo kupeju. 

Automašīna salona apšuvums ir pilnībā atjaunots, gan izmantojot no Alpina tālaika kataloga krāsām nedaudz atšķirīgu ādas apdares toni. Interesanti, ka šī B7 Turbo kokpitā nav atrodama tradicionālā Alpina plāksnīte ar automašīnas kārtas numuru konkrētajā modeļu sērijā. 

Ņemot vērā, ka otrajā Alpina B7 Turbo kupeju izlaidumā no 1984. līdz 1987. gadam (oficiāli to dēvē par B7 Turbo Coupe/1) tikai izlaisti vien 130 eksemplāri, kārtas numuram varētu būtu sava vērtība. Jāpiemin, ka 80. gadu vidū Alpina B7 dzinēja jauda izauga līdz 330 ZS (agrāk tas bija iespējams tikai 1982. gada speciāl-speciālizlaidumam B7 S Turbo), un atbilstoši sadila arī sekunžu skaits sprintā līdz “simtam”.

Kopumā starp 1978. gada decembri un 1988. gada jūniju Alpina izlaida tikai 313 B7 Turbo Coupe, pēc citiem avotiem pat mazāk. Jebkurā gadījumā iznāk vidēji pa trīsdesmit mašīnām gadā, kas ir maz pat Bovenzīpena kunga firmas homeopātiski dozētajām spēkratu tirāžām. Tā ir arī mikroskopiski sīka visu saražoto BMW E24 sērijas kupeju daļa, ja ņem vērā, ka trīspadsmit gados Dingolfingenes rūpnīca samontēja vairāk nekā 86 tūkstošus 6. sērijas kupeju, no kurām krietna puse bija B7 Turbo Coupe donori BMW 635CSi. 

Tādējādi 80. gadu lielceļu bieds, kas S versijā nav lēns pat pēc mūsdienu standartiem, ir vismaz tikpat labs ieguldījums kā Bovenzīpenu vīna dārzos tapušie vīni (savulaik Alpina ražoja arī rakstāmmašīnas). Alpina B7 Turbo labā stāvoklī var maksāt pat 150 000 – 200 000 eiro, bet par trīsdesmit eksemplāros “izdoto” B7 S Turbo izsolēs vispār prasa šausminošas summas, kas gan ne vienmēr atrod pietiekami ieinteresētus solītājus. 

Amizanti, ka sākotnēji bija ieplānots uzbūvēt sešdesmit S eksemplārus, taču gaidāmā pāreja uz Coupe/1 riskēja padarīt ieceri nerentablu. Lai gan “brīvo” B7 turbokupeju paliek arvien mazāk, iespēja noķert laimi aiz astes par pieņemamu cenu izsolē tepat Eiropā, sludinājumos ASV vai forumos Japānā vēl arvien nav pilnībā izsmelta. Un, tā kā Alpina paziņojusi par pilnīgu saplūšanu ar BMW koncernu, kas faktiski nozīmē Alpina oriģinālo modeļu lēnas beigas, turklāt šī gada oktobrī 87 gadu vecumā mūs atstāja pats firmas dibinātājs Burkarts Bovenzīpens, nākotnē interese par Alpina agrīnajiem aparātiem tikai pieaugs.