Palielinātas jauno automašīnu dimensijas rada sarežģījumus transporta kompānijām.

Jaunu automašīnu pārdošanas apjomi ir atguvušies pēc recesijas, bet gan automašīnu lietotāji, gan arī pārvadātāji tagad saskaras ar pilnīgi citādāku automobiļu klāstu – arvien lielāki un smagāki transportlīdzekļi ir kļuvuši par tendenci, kas rada noteiktas sekas automašīnu transportēšanā.

Bija vajadzīga teju desmitgade, līdz 2016. gadā Eiropā vieglo automobiļu pārdošanas apjomi pārsniedza 2007. gada rādītājus. Gan Eiropas gala patērētājam, gan automašīnu pārvadātājiem tās bija lieliskas ziņas!

Tomēr 2016. gada galvenais izaicinājums – transportēt aizvien augošos automobiļu apjomos cauri loģistikas ķēdēm, kuru kapacitāte krietni samazinājās recesijas gados, – maskēja citas problēmas.

Aizvadītajos gados automobiļu pasaule bija mainījusies. Tagad, 2019. gadā, šīs izmaiņas rada pilnīgi citādus sarežģījumus Eiropas automašīnu loģistikas ķēdēm un kompānijām, tai skaitā Kurbads uzņēmumam.

Ierastā pārvadājamo automašīnu kārtība tika zaudēta krīzes laikā un tika aizstāta ar pilnīgi citādāku, kad atkal atgriezās labie laiki. Strauji pieauga krosoveru, vieglo komerciālo transportlīdzekļu un elektromobiļu skaits, kas ievērojami ietekmē autovedēju kapacitātes izmantošanu, svaru un kraušanās raksturu.

Ne tik sen atpakaļ autobūves industrija bija tendēta uz mazām ģimenes automašīnām kā Ford Focus vai Opel Astra. Bet tie laiki ir beigušies. Apvidus automašīnas(SUV) un krosoveri ir kļuvuši par būtisku daļu no transportējamo automašīnu apjoma, tāpat kā vieglais komerctransports un pikapi. Lai arī vēl ne tik kuplā skaitā, tomēr pietiekami strauji pieaug arī elektromobiļu skaits, kā rezultātā loģistikas pakalpojumu sniedzējiem tagad jāsaskaras ar kravām, kuras veido lielākas un smagākas automašīnas kā iepriekš pieredzēts.

“Pērn, pirmo reizi vēsturē, trešā daļa no Eiropā pārdotajiem automobiļiem bija apvidus automašīnas un miniveni, ar arvien pieaugošu skaitu hibrīdautomašīnu, kur papildus jāņem vērā akumulatoru svars. Līdz šim autovedēja kopējais svars nekad nesasniedz 40 tonnu limitu, tagad mēs arvien biežāk redzam šādas kravas,” saka Maiks Sturdžeons, Eiropas automašīnu transporta kompāniju (ECG) asociācijas direktors.

Iekšdedzes dzinēju automašīnu, hibrīdauto un elektromobiļu gabarītu izmaiņas sarežģī uzdevumu arī loģistikas nodaļai: “Mūsu kā loģistikas speciālistu uzdevums, veidojot katru autovedēja kravu, ir izveidot maksimālu efektīvu kombināciju automašīnu skaita, svara un dimensiju ziņā. Tas kļūst aizvien grūtāk, zinot, ka klientu pieprasījums automašīnu ražotājiem liek būvēt arvien lielākas un smagākas automašīnas, tāpēc solis ir jāsper iekārtu ražotājiem, padarot tās vieglākas un ar plašākām kraušanās iespējam – saliekot automobiļus dažādos leņķos, nevis taisnā stāvoklī, var sakraut optimālu kravu no loģistikas viedokļa,” par jauniem izaicinājumiem no loģistikas un transportēšanas viedokļa stāsta Kurbads loģistikas speciālists Uldis Čalpa.

Gunters Perkts, Austrijas autovedēju iekārtu uzņēmuma Kässbohrer vadītājs saka, ka “automašīnu garums, augstums, platums un svars visas ir kritiskas dimensijas, bet divi no šiem parametriem ir vislielākie izaicinājumi.”

“Šobrīd zinām, ka automobiļu aizvien pieaugošais svars ir  vislielākā problēma, kas rada būtiskus sarežģījumus. Tūlīt aiz svara seko platums. Pēdējos gados esam investējuši daudz resursu, lai samazinātu autovedēju iekārtu svaru un optimizētu to struktūru, lai varētu uzkraut transportlīdzekļus ar lielāku platumu. Aizvadītais “German Motor Show” parādīja dažas iezīmes, kas pagrieztu tendenci nost no arvien smagākām, augstākām un platākām automašīnām, bet šobrīd ir par agru, lai pateiktu, ka tāda būs nākotnes tendence.”

Jau šobrīd tādu transportlīdzekļi kā apvidus automašīnu klase stipri ietekmē autovedēju iekārtu tirgu, jo strauji samazinās pieprasījums pēc divasu un vienasu piekabēm, jo to ierastais divu metru platums vairs nespēj ietilpināt divarpus metrus platos jaunos SUV.

Autovedēju iekārtu ražotāji ir atraduši dažādas stratēģijas, lai tiktu galā ar jauno tendenci vieglo automobiļu tirgū. Lietuviešu autovedēju iekārtu ražotājs Rimo Auto Transport, kā apgalvo tirdzniecības daļas vadītājs Tomas Jorudas, uzsvaru liek uz citiem izgatavošanas materiāliem.

“Mēs izmantojam stiprākus materiālus – īpašus, augstas specifikācijas tēraudu standarta tērauda vietā, ko mēs izmantojām vēl pirms trim gadiem.  Īpašais tērauds nodrošina paaugstinātu konstrukcijas izturību, tajā pašā laikā ļauj samazināt tās svaru aptuveni par divām tonnām, kas nozīmē zemāku degvielas patēriņu un emisijas.  Zinām, ka degvielas izmaksas ir viena no lielākajām operatīvajām izmaksām autovedēja ikdienas darbībā, parasti ap 30%, tāpēc šāds solis ir loģisks arī no ekonomikas perspektīvas.”

Rimo ir izveidojuši jaunu dizainu autovedēja struktūrai, lai, pirmkārt, optimizētu tās platumu un, otrkārt, būtu draudzīgāka pret modernām automašīnām ar zemu klīrensu. Tas sasniegts, pateicoties pamainītām kraušanas platformām, kas padarītas vienmērīgākas un plakanākas, ar mazakām ieplakām, kur nāk automašīnas riteņi.