Vācijā investē autonomo kravas automašīnu attīstībā

Vācijā, DB Schenker, Man un Fresenius Universitāte saņēmuši finansējumu no ministrijas, pētījumiem par savienotiem smago automašīnu konvojiem. Vācijas federālās ministrijas transporta un digitālās infrastruktūras nodaļa finansēs projektu 20 mēnešu garumā no 2017. gada jūnija līdz 2019. gada janvārim. Projektā pārbaudīs ikdienas smago automašīnu konvojus digitālā testa vidē uz A9 lielceļa, lai varētu analizēt to piemērotību praktiskā vidē, pārbaudot dažādus ar drošību saistītus scenārijus, tāpat kā DB Schenker dotos loģistikas uzdevumus. 

Aleksandrs Dobrindts, Transporta un digitālās infrastruktūras ministrs saka: “Automatizēta un savienota braukšana drīz kļūs par realitāti. Galvenais projekts ļaus tehnikai izrauties no laboratorijām uz reālām dzīves situācijām, koplietošanas ceļiem. Augsti attīstītas smagās automašīnas varēs komunicēt savā starpā un ievērot drošu disatanci. Kopējais sabiedrības ieguvums – satiksme būs daudz raitāka un drošāka, kā arī ceļa kapacitāte un auto šofera komforts palielināsies. Ar šo projektu DB Schenker vēlas attīstīt sevi kā modernu un tehnoloģiski attīstītu loģistikas kompāniju. Ministrija ir gatava nodrošināt projektu ar 100 miljonu eiro atbalsu. Ar šāda projekta attīstību un testēšanu reālā vidē mērķis ir nostiprināt Vāciju kā vadošo nozares pārstāvi automatizētā un savienotā auto vadīšanā.”

Johens Thīvs, DB Schenker direktors: “Mēs esam pagodināti, ka ministrija ir nolēmusi atbalstīt mūs ar finansējumu. DB Schenker ir pionieris šāda veida projektos, kas saistīti ar tehnoloģijām un kravu pārvadājumiem. Ar agrīniem testiem īstos ceļa scenārijos mēs nostiprinām savu lomu kā digitalizācijas līderi transportēšanas jomā. Šis projekts demonstrē mūsu augstos standartus un ambīcijas – kļūt par šāda veida attīstības pamatlicējiem.”

Kopējais finansējuma apjoms tiks sadalīts saskaņā ar budžeta vajadzībām. 2018. gada sākumā tiks veikti pirmie testa braucieni digitālā testa laukumā uz A9 lielceļa, starp DB Schenker noliktavām Minhenē un Nirnbergā. MAN izgatavos modernizētas automašīnas šiem testa braucieniem. 

Fresensius Universitāte pēta tehnoloģiju efektus uz šoferiem saistībā ar neirofizioloģisko un psihosociālo ietekmi. “Jau sākotnēji ir nozīmīgi saprast to grupu, kas tiks ietekmēta šādas attīstības rezultātā,” saka profesors Kristiāns Haas, “Mūsu zināšanas tiks iegūtas, analizējot cilvēku un mašīnas sadarbības efektus.”

Pirmssākumos, kamēr ikdienas ceļu apstākļi tiks analizēti un autovadītāji apmācīti, smagās automašīnas brauks bez kravas. 2018. gadā ir plānots sasniegt trīs braucienus dienā ar reālām kravām. 

Sistēma darbosies reāla ceļa apstākļos, kur iesaistītas ir vismaz divas smagās automašīnas, kas ar sistēmas palīdzību varēs braukt ļoti tuvā distancē viena no otras. Visas mašīnas, kas būs saslēgtas ķēdē, izmantos elektronisko “car-to-car” komunikāciju. Galvenie sistēmas mērķi ir veidot drošu un raitu satiksmi, vienlaicīgi ietaupot līdz pat desmit procentiem degvielas. Projekta partneri paredz atklāt jaunus veidus, kā optimizēt visu loģistikas ķēdi un sasniegt sabiedrības atbalstu jaunajai tehnoloģijai.

Lai uzzinātu profesionāļa viedokli, vaicājām Kurbads autovadītāju kvalitātes vadītājam Anatolijam Vasiļjevam: “Latvijā pagaidām šāda tehnoloģija nav iespējama zemās infrastruktūras attīstības dēļ. Esmu braucis pa daudziem pasaules ceļiem un varu atzīt, ka Vācijā tiešām viss ir izmērīts līdz pēdējam centimetram. Balto svītru garums, norādes uz ceļa virsmas un citas norādes, ko autonomās automašīnas piefiksē. Tomēr ar lepnumu varu atzīt, ka jau tagad liela daļa no Kurbada autoparka darbojas roku rokā ar jaunākajām tehnoloģijām, tādām kā avārijas bremzēšanas sistēmas, adaptīvā kruīza kontrole, līniju palīgs, GPS sistēmas, kas apgūst maršrutu un pēc tam ļauj ietaupīt degvielu, pielāgojoties braukšanai kalnā vai lejup no tā, kā arī citas mūsdienīgas tehnoloģijas, kas atvieglo mūsu šoferiem darbu un reizē taupa gan degvielu, gan dabas resursus.”