Vai ūdeņraža automašīnām ir nākotne?

Ūdeņradi kā alternatīvu degvielai, transportlīdzekļos izmanto jau ilgu laiku un šī tehnoloģija nav jauna. Pirmais ūdeņraža iekšdedzes dzinējs tika izveidots jau 19. gadsimta sākumā – 1807. gadā. Tas bija Īzaks De Rivazs, kurš tālajā 1807. gadā izgudroja uz ūdeņradi balstītu iekšdedzes motoru un darbināja to ar elektrisko dzirksti. Savukārt 1808. gadā De Rivazs savu izgudrojumu izmantoja primitīvi strādājošam transportlīdzeklim – pasaulē pirmajam ar iekšdedzi darbināmam automobīlim.
20. gadsimta astoņdesmito gadu pirmajā pusē daudzas valstis, ne tikai Eiropas valstis, bet arī Amerika, Krievija un Japāna apņēmās eksperimentēt ar šāda veida tehnoloģijām.
Laika gaitā dažādas valstis ir mēģinājušas ieviest, tā dēvētos, “zaļos” transportus savos dažādajos auto modeļu līnijās, taču vairumā gadījumu tas vai nu palika prototipa līmenī, vai to izlaide bija ļoti ierobežota.
Mūsdienās kopumā ar ūdeņradi jau tiek darbināti kā velosipēdi un motocikli, tā auto, autobusi, vilcieni, arī dažāda tehnika – iekrāvēji, laivas un kuģi, pat lidmašīnas un zemūdenes. Savulaik pat NASA izmantoja ūdeņradi kā daļu no raķešu degvielas.

 

Ar ūdeņradi darbināms automobilis patiesībā ir elektroautomobilis?!

Vispārībā pastāv divu veidu ūdeņraža dzinēji: Pirmais un tas ir biežāk sastopamais – tas ir degvielas šūnu elektrodzinējs, kas izmanto enerģiju, kas veidojas ūdeņradim reaģējot ar skābekli. Iegūtā enerģija uzlādē elektrodzinēja baterijas, kas tad arī dzen auto uz priekšu. Degvielas šūnu elektriskie transportlīdzekļi nerada nekādus izmešus, tikai ūdeni. Braukšanas laikā tie pat uzlabo gaisa kvalitāti. Kā? – tā kā degvielas šūnu blokam ir nepieciešams attīrīts gaiss, tad gaisa filtrs aiztur mikrodaļiņas un izvada neizmantoto gaisu, padarot ārējo gaisu tīrāku nekā iepriekš.
Otrais ir ūdeņraža iekšdedzes dzinējs, kas darbojas līdzīgi kā gāzes, benzīna, dīzeļdegvielas dzinēji.

 

Kādi ir šobrīd tirdzniecībā esošie ūdeņraža automašīnu modeļi?
Kopumā tos piedāvā vairāki ražotāji.

Hyundai nexo SUV – pieejams šodien, bet pieder rītdienas pasaulei. Hyundai bija pirmais degvielas šūnu transportlīdzekļu masveida ražotājs un tas joprojām saglabā līderpozīcijas ilgtspējīgu autobūves tehnoloģiju jomā.
(2018. gadā parādījās pirmie modeļi). Kādi ir pārdošanas apjomi šādam auto:
2018. gadā – 92 modeļi pārdoti Eiropā
2019. gadā – 362 modeļi pārdoti Eiropā
2020. gadā – 468 modeļi pārdoti Eiropā
2021. gadā – 214 modeļi pārdoti Eiropā
2022. gadā – 605 modeļi pārdoti Eiropā
25% visu pārdoto daudzumu sastāda Austrija, Beļģija, Dānija, tālāk sekojot Somija, Francija, Vācija utt.


*https://www.wardsauto.com/2019-10-best-engines/2019-winner-hyundai-nexo-fuel-cellelectric-propulsion-system

 

Toyota mIRAI – 2014. gadā jau tika izveidoti pirmie testa modeļi). Ar vienu uzpildi iespējams nobraukt 650 km.
2016. gadā – 67 modeļi pārdoti Eiropā
2017. gadā – 132 modeļi pārdoti Eiropā
2018. gadā – 160 modeļi pārdoti Eiropā
2019. gadā – 255 modeļi pārdoti Eiropā
2020. gadā – 422 modeļi pārdoti Eiropā
2021. gadā – 692 modeļi pārdoti Eiropā
2022. gadā – 856 modeļi pārdoti Eiropā
40% pārdoto daudzumu sastāda Vācija, Francija, Spānija, Grieķija, utt.


*https://www.wardsauto.com/2021-10-best-engines-propulsion-systems/running-hydrogen-toyota-mirai-dazzles-again

 

BMW IX5 hYDROGEN ( no 2022. gada testa modeļi). Vācu autoražotājs BMW, bez Honda un Toyota, arī ir viens no tiem, kas joprojām attīsta ūdeņraža degvielas šūnas izmantošanai tieši vieglajos pasažieru auto. Marta sākumā BMW demonstrēja savu jaunāko testa transportlīdzekļu partiju, ko darbina ūdeņraža degvielas šūnas. BMW norāda, ka mazos apjomos šo ar ūdeņradi darbināmo modeli plānots sākt ražot līdz gada beigām.

Ūdeņraža auto piedāvāja arī Honda, kas ražoja modeli Clarity no 2016 līdz 2021. Citroën piedāvā modeli ë-Jumpy Hydrogen. Peugeot piedāvā modeli e-EXPERT Hydrogen. Mercedes ir izstrādājis GLC F‐CELL, kas ir apvienojumā ar ūdeņraža degvielas šūnu elektrodzinēju un litija jonu baterijām. Plānots, ka Opel piedāvās modeli Vivaro-e HYDROGEN 2023. gadā.


*https://www.autosprint.ch/wp-content/uploads/2023/02/BMW-iX5-Hydrogen-B_autosprint.ch_.jpeg

 

Kā galvenais trūkums šo auto ekspluatācijas problēmai ir ūdeņraža uzpildes staciju trūkums, tāpēc patērētājiem ir grūti uzpildīt transportlīdzekļus. Turklāt arī pašas ūdeņraža degvielas ražošanai un transportēšanai ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas un infrastruktūra, kas var nebūt ekonomiski izdevīga visos reģionos. Bet paredzams, ka tas nav uz ilgu laiku. Šobrīd Eiropā kopumā darbojas vairāk nekā 200 uzpildes stacijas, ar lielāko koncentrāciju tieši Vācijā, kur pašlaik darbojas vairāk nekā 100 stacijas.

Šobrīd ūdeņraža auto ir mazākumā, bet tas pavisam noteikti mainīsies tuvākajā desmitgadē. Jau tagad publiski pieejama informācija liecina, piemēram, ka ūdeņraža kompāniju akciju cenas ir dubultojušās pēdējo gadu laikā. Pārskatot saistītos terminus, piemēram, “hydrogen cars” meklējumu skaits interneta gigantā Google no 40,5 tūkstošiem vidēji mēnesī 2019. gadā martā palielinājies līdz 165 tūkstošiem mēnesī 2022. gada martā, šobrīd ikmēneša dati svārstās meklējumos līdz 80 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka ražotāji palielina ieguldījumus tehnoloģiju attīstībā un arī cilvēki aizvien vairāk meklē informāciju par un ap šāda veida auto.

 

Nākotnes vīzija:

• Ķīnā, līdz 2030. gadam, plānots pārvietoties ar jau 800 000 lielu daudzumu automašīnām uz ūdeņradi.
• Japānā līdz 2035. gadam 1 000 000 mašīnas uz ūdeņradi.
• Eiropas Transporta komisāres prognozes liecina, ka 25 – 30% mašīnas no 2035. gada darbosies uz ūdeņradi, un vidēji no 2030. gada, no kopējā auto pārdošanas tirgus, 17% būs mašīnas uz ūdeņradi.
• Ap 2050 gadu, apmēram 30% no visa auto tirgus būs tieši ar ūdeņradi darbināmi transportlīdzekļi.