Vasaras saulgriežu noskaņās, Kurbads flotei tiek pievienots 114. Mercedes-benz autovedējs!

Starp vasaras saulgriežiem un Jāņu brīvdienām, Kurbads grupas kolektīvi sanāca kopā, lai kopā ar ģimenēm, godinātu vienu no latviešu svarīgākajām svinībām – Vasaras Saulgriežu svinēšanu. Ar jauno autovedēju iesvētīšanas rituāliem, paši sev esam apliecinājuši, cik nozīmīgas mūsu ikdienā ir tradīcijas, tāpēc šajās svinībās, vēlējāmies arī darbinieku ģimenēm parādīt kā godinām tradīcijas un integrējam tās mūsu darba ikdienā. Blakus jau ierastajiem rituāliem – siera siešanu, Jāņu godināšanu, pūdeles staba celšana folkloristes Ineses Krūmiņas vadībā, šogad muzicēja arī folkloras kopa “Brička”.

Kad vienojāmies par Jāņu svinēšanas datumu un mūsu 114. autovedēja dizainu, bija skaidrs, ka vēlamies abus šos pasākumus apvienot vienā. Darbs nebija no vieglākajiem, jo Eiropā joprojām jūtams pieprasījums pēc jauniem autovedējiem un gaidīšanas laiks ir ilgāks. Tas nebija vienīgais izaicinājums – arī loģistika kopā ar autovadītājiem strādā ar divkāršu jaudu, tāpēc 114. autovedējam izvēlētais vadītājs – Māris Gailītis, aktīvi strādāja Spānijā un viņam nebija iespēja ierasties uz iesvētībām. Pateicoties jaunajām tehnoloģijām, Mārim svarīgajā rituālā varēja piedalīties ar video zvana palīdzību. Par 114. autovedēja krusttēvu tika izvēlēts arī tā dizaina autors, mākslinieks Alfreds Paulausks. Ar savu domu lidojumu Alfreds uz autovedēja ir atdzīvinājis vēl vienu no latviešu leģendām, lai “Kurbads” var par to stāstīt Eiropas lielceļos.

114. autovedēja kabīni rotā leģendārais latviešu dēkainis, pētnieks un piedzīvojumu meklētājs – Aleksandrs Laime. Viņa neremdināmo piedzīvojumu kāri veicināja aizraujoši romāni, ceļojumu stāsti un apraksti. Eiropu Laime sāka apceļot vēl pusaudža gados, tad atgriezās Rīgā. Par spīti Otrā pasaules kara sākumam, Laime spēja caur Angliju un Spāniju sasniegt Āfriku un apceļot arī to līdz pat Keiptaunai. 1940. gadā nokāpa krastā Venecuēlā pie Karakasas. Tur viņš iekārtojās darbā par topogrāfu un sāka savas dzīves nozīmīgāko posmu. Laikā starp 1949. un 1955. gadu Laime gan pats, gan dažādu ekspedīciju sastāvā iepazina mazpazīstamos Venecuēlas džungļu un kalnu rajonus.

Meklējot zeltu un dimantus Laime kļuva par pirmo cilvēku pasaulē, kas ejot kājām cauri džungļiem, nokļuva līdz 979 metru augstajam Anhela ūdenskritumam. Kā vietējā autoritāte un labākais džungļu pazinējs viņš 1949. gadā kļuva par ASV Nacionālās Ģeogrāfijas Biedrības un žurnāla “National Geographic” ekspedīcijas ceļvedi un tulku. 1955. gadā viņš kopā ar indiāņu pavadoni pirmo reizi uzkāpa Kanaimas plato un sasniedza amerikāņu lidotāja Džimija Eindžela avarējušo lidmašīnu “Flamingo”. Zīmīgi, ka Laime Eindžela lidmašīnu atrada tajā pašā mēnesī un datumā, kad tā pirms 18 gadiem avarēja. Pētot plato, viņš līdz tam nezināmajām upēm deva Latvijas upju vārdus. Piemēram, tā pakājē plūstošajai, jaunatklātajai upei Laime deva vārdu “Rio Gauya”, t. i., “Gauja”. Turpmākajos gados Laime arī citām Velna kalna upēm deva latviskus vārdus – Rio Ogre, Rio Venta un Rio Daugava. Kanaimas iedzīvotāji līdz pat šai dienai sauc viņu par Dimantu karali – tā, kā savulaik Laimi nodēvēja indiāņi.